Mūsu rīcībā ir nonākuši jauni dokumenti – pierādījumi par genocīdu pret baltiešiem: latviešiem, lietuviešiem un igauņiem Novosibirskas rajonā 1937-1938 g.
Šie dokumenti iepriekš nav publicēti.
Iegūtie dokumenti – Kara prokuratūras 4-tās daļās 3-ās nodaļas KPO UNKVD NSO (aut. piezīme. šī ir Novosibirskas UNKVD asiņainākā nodaļa, nogalināti vairāk kā 30000 pilsoņu) darbinieka Mališeva Nikolaja Evgeneviča nopratināšanas liecības. Bet sākumā nedaudz par 4-tās daļas 3-šo nodaļu.
4-tās daļas 3-šā nodaļa, kuru vadīja Edenbergs O.J, un vēlāk Velikanovs, veica totālu iznīcināšanu pēc nacionālās piederības — „baltieši”.
Velikanovs Nikolaj Sergeevič — Latvijas PSR KGB priekšsēdētāja vietnieks 04.11.54 – 09.58
IZZIŅA
VEĻIKANOVS Nikolajs Sergejevičs dzimis 1905. gadā, dzelzceļa meistera ģimenē. Krievs. KP kopš 07.29. Izglītība: 1 pakāpes skola, Bijska 1920.g.; juridiskie kursi, Barnaula 1924.g.; divgadīgā sovpartskola, Bijska 1928.g. Noziegumu reģistrēšanas biroja vadītājs, operatīvās daļas inspektors, Bijskas apgabala UGRO administratīvās daļas apakšnodaļas vadītājs 10.22 – 08.25; nestrādāja dēļ slimības, Bijska 08.25 – 02.26; Bijskas rajona reģionālās komitejas lietu vadītājs VLKSM, Bijskas pilsētas komiteja VKP (b) 02.26-12.28. OGPU-NKVD-SMERŠ-MGB-MVD-KGB struktūrās: reģistrators, pilnv. KRO, pilnv. OO Bijskas apg., nod., GPU 12.28-01.10.30; pilnv. Bijskas pils. GPU 10.30-12.31; operpilnv. OO Tomska. Opersektora GPU-NKVD 12.31 – 1935; OO UGB Tomskas pilsētas departamenta priekšnieks. NKVD 1935 -04.37; 3-ās daļas 4-ās nodaļas (baltieši) priekšnieks. UGB UNKVD Z-Sib. Apgabala 04.37 – 10.37; UGB UNKVD Novosibirskas apgabala 8-ās nodaļas priekšnieks un 3-ās nodaļas priekšnieka palīgs 10.37-12.38. UGN NKVD APSR Ņemceva Povolžja nodaļas priekšnieka palīgs, nodaļas priekšnieks 12.38 – 14.10.39; Iekšlietu tautas komisāra APSR Ņemceva Povolžja vietnieks 14.10.39 – 26.02.41; APSR Ņemceva Povolžja iekšlietu tautas komisārs 26.02.41 – 31.07.41; Iekšlietu tautas komisāra APSR Ņemceva Povolžja vietnieks 31.07.41 – 09.41; OO NKVD 52 armijas priekšnieka vietnieks 30.09.41 – 30.06.42. UOO NKVD PSRS 2.daļas 10 nodaļas priekšnieks 30.06.42 – 29.04.43; OKR SMERŠ 52. armijas priekšnieka vietnieks 05.43 – 1945; Ungārijas SKK inspekcijas priekšnieks 1945 – 12.47; GB PSRS Ministrijas inspekcijas priekšnieka palīgs 01.48-10.08.48; GB PSRS Ministrijas inspekcijas priekšnieka palīgs 10.08.48-15.04.49; Tomskas apgabala UMKB priekšnieks 11.04.49. – 16.03.53.; Tomskas apgabala UMKB priekšnieks 16.03.53. – 27.03.54.;Tomskas apgabala UMKB priekšnieks 27.03.54. – 13.10.54.
Pensionārs, Rīga 09.58-05.65; uzņēmumā p/i 345 specnodaļas priekšnieks, Rīga 05.65. -05.66; specnodaļas priekšnieks KB, Rīga 05.66 – 01.67; NII mikroierīču 1.nodaļas priekšnieks. Rīga 01.67 – 09.71;
VEĻIKANOVS Nikolajs Sergejevičs — NII mikroierīču ražošanas apvienības “Alfa” 1.nodaļas priekšnieks, Rīga.
NII mikroierīču ražošanas apvienības “Alfa” 1.nodaļas priekšnieks, Rīga 09.71 – 07.79; NII mikroierīču ražošanas apvienības “Alfa” 215.nodaļas vecākais inženieris 07.79 – 08.81;
Gāja bojā autoavārijā 1981.gada augustā, Rīgā.
Mēs būsim pateicīgi par jebkādu informāciju par Veļikanovu un viņa darbību Latvijā.
Par viņu upuriem kļuva tūkstošiem latviešu, lietuviešu un igauņu Novosibirskas apkaimē. Latviešu aresti sākās jau iepriekš, kad tika saņemta zināmā Narkoma Ježova pavēle no 30. Novembra 1937 gada šifrtelegrammā Nr. 49990, par totāliem arestiem „latviešu operācijas” ietvaros.
Edenbergs3-ās nodaļas vadītāja Ivanova uzraudzībā, arestēja gandrīz visus latgaliešu avīzes „Taisneiba” darbiniekus, ko vadīja redaktors Ejsulems A.D., kā arī visus latgaliešu teātra darbiniekus Novosibirskā.
Ejsuļs Aleksandrs Donatovičs – latgaliešu avīzes „Taisneiba” redaktors
Arestēti un nošauti gandrīz visi Novosibirskas rajona latgaliešu avīzes abonenti. Abonentu sarakstus nodrošināja bijušais partijas laikraksta organizētājs un ziņotājs Graube.
Grauba (Graube) Donāts Petrovičs – avīzes „Taisneiba” partijas organizators. Ziņotājs.
Edenberga Graubes telefonagramma ar prasību sniegt informāciju par latviešu-latgaliesu iedzīvotāju skaitu Novosibiras apgabalā
.
Graubes atbilde Edenberga prasībai, vēlāk Graube sniegs sarakstus ar visiem avīzes „Taisneiba” abonentiem.
Steigā rakstītais Graubes saraksts ar latviešiem, ko nodeva Edenbergam.
Viens no Graubes ziņojumiem par avīzes darbinieku Buncu. Buncs tika arestēts un nošauts.
Edenbergs un Ivanovs no avīzes „Taisneiba” redaktora Ejsuļa A.D. „padarīja” par neeksistējošas latviešu-latgaliešu diversijas kontrrevolucionāras organizācijas vadītāju, „izveidoja” šīs organizācijas filiāles visos rajonos, kur mierīgi dzīvoja latvieši un latgalieši. Tikai Tolovskas ciema padomē, par kuru es veicu izmeklēšanu, tika arestēti un nošauti vairāk kā 120 cilvēku! Sākās burtiski medības „uz skalpiem”, uz visiem kam bija baltiešu uzvārdi, aizgāja līdz tam, ka 3-ās nodaļas operatīvie darbinieki staigāja pa mājām un norakstīja visus baltiešu uzvārdus no iedzīvotāju mājām. Vēlāk viss notika pēc atstrādātas shēmas: saraksti – izziņas par arestu — orderis – pratināšanas un spīdzināšanas – protokoli, noformē bieži pēc shēmas un parauga, ko izdod nodaļas vai daļas vadītājs, bez apsūdzēto klātbūtnes – spriedums – „divnieka” protokols NKVD PSRS un nošauts, tikai nedaudziem tika piespriests 10 vai 8 gadi ITL, no kuriem atgriezās tikai daži.
Pēc Novosibirskas UNKVD čekistu atmiņām, viņi bija gatavi arestēt un iznīcināt pilnīgi visus rajona baltiešu iedzīvotājus, tas arī būtu ticis izdarīts, ja vien 1938. gada beigās represijas nebūtu mazinājušās. Latviešu-latgaliešu ciemos pirms kara praktiski nebija palikušu vīriešu darbaspējīgā vecumā. Iedzīvotāju zaudējumi šajos ciemos bija līdzvērtīgi, dažos pat pārsniedz, Lielā Tēvijas kara zaudējumus. Cieta arī arestēto ģimenes, jo visi ģimenes locekļi tika iekļauti tautas ienaidnieku sarakstā. Aiz visa šā genocīda stāvēja konkrēti izpildītāji, kuri patiesi ticēja NKVD vadības norādēm un akli izpildīja rīkojumus par nevainīgu iedzīvotāju iznīcināšanu. Viens no šādiem izpildītājiem bija Mališevs Nikolajs Evgenevičs.
IZZIŅA
Mališevs Nikolajs Evgenevičs – 1954.gads. Novosibirskas KGB 7-tās daļas priekšnieks.
Mališevs Nikolajs Evgenevičs ir dzimis 1916. gadā Lošonskas Vožegodskas rajona Vologodskas apkaimes ciemā, zemnieku ģimenē. VKP loceklis kopš 1940.gada. 1931.gada pārcēlās no ciema uz Arhangaļskas pilsētu, kur viņš mācījās skolā FZU kokapstrādes rūpnīcā. Pēc skolas beigšanas sāka strādāt šajā rūpnīcā par strādnieku, taja pat laika mācījas vakara fakultāte no 1934 līdz 1936.gadam. Pēc kura beigšanas tika uzņemts Arhangeļskas Mežsaimniecības inženieru institūta 1. kursā. No institūta tika atsaukts lai studētu NKVD PSRS skolā. 1937.gada beigās absolvēja Novosibirskas pilsētas NKVD starpnozaru skolu un strādāja Novosibirskas UNKVD. No 1938 līdz 1941.gadam – operatīvais darbinieks, UNKVD NSO 3-ās daļas priekšnieka vietnieks. Būdams 3-ās nodaļas darbinieks aktīvie piedalījās izmeklēšanas lietu par latviešiem, lietuviešiem un iegauņiem, falsificēšanā, kā arī piemēroja fiziskas un morālas ietekmes pasākumus personām, uz kurām attiecas izmeklēšana, konkrēti: iebiedēšana, „konveieru nopratināšana”.Tikai 1955.gadā Kara prokuratūras pārbaudītas 12 lietas, par kuram tika arestēti 388 cilveki, no viņiem 324 nošauti, personīgi Mališevs falsificēja lietas par 120 cilvekiem.No 1941 līdz 1943.gadam — UNKVD NSO vecākais izmeklētājs. No 1943 līūdz 1945.gadam — Novosibirskas pilsētas NKGB kontroles-revīzijas dienesta priekšnieka vietnieks.No 1945 līdz 1946.gadam NKGB NSO 2-ās daļas priekšnieks. No 1946 līdz 1950.gadam – UMGB NSO 5-ās daļas priekšnieka vietnieks. No 1950 līdz 1951.gadam – UMGB NSO 7-ās daļas priekšnieka vietnieks. No 1951 līdz 1953 gadam – UMGB NSO inspekcijas priekšnieks. 1952.gadā absolvēja marksizma-ļeņinizma vakara universitāti. No 1953 līdz 1954.gadam mācījās Novosibirskā, Augstākās partijas filiāles skolā pie CK KPSS. No 1953.gada līdz 1954 gada novembrim – UMVD NSO (UKGB NSO) 7-ās daļas priekšnieks. (aut.piezīme. 1953.gada 7.martā tika pieņemts lemums par Iekšlietu ministrijas (MVD) PSRS un MGB PSRS apvienošanu, vienotā MVD PSRS). 1954.gada novembrī Novosibirksas Obkoma KPSS birojs nolēma atcelt no amata UKGB 7-ās daļas priekšnieku un izteikt stingru rājienu ar ierakstu uzskaites kartiņā par pieļautajiem 1937-1938. gadā rupjiem sociālistisko likumu pārkāpumiem, un piedāvāt rajona KGB pārvaldes priekšniekam Kacupalo atbrīvot Mališevu no valsts drošības iestādēm. 1955.gadā atlaists no KGB un pārrotēts uz UMVD par OBHSS Novosibirskas OUM nodaļas vadītāju.
1955.gada 26.augustā un 1956.gada 19.jūlijā sniedza Kara prokuratūras izmeklētajiem atzīšanās liecības par savu līdzdalību konkrētu lietu falsificēšanā, kā arī par izmeklēšanas metodēm UNKVD NSO 3-ā nodaļā kopumā un viņa tiešo priekšnieku Ivanova un Edenberga noziegumiem.
gada 10. augusts pēc partijas komitejas lūguma MVD vadība, Iekšlietu ministrijas partijas komiteja, PSKP Centrālā RK, PSKP Novosibirskas pilsētas komiteja, PSKP reģionālā komiteja stingro rājienu Mališevam atcēla.
Pārbaudot un pārskatot indivīdu krimināllietas, apsūdzētos 1937-1938.gadā noziegumos pret valsti un notiesātos par to. Noskaidrots, ka Novosibirskas apgabala bijušais UNKVD 3-ās daļas darbinieks, šobrīd – Novosibirskas apgabala milicijas pārvaldes, cīņas pret noziegumiem daļas vadītājs Mališevs Nikolajs Evgenevičs, aktīvi piedalījās izmeklēšanas lietu falsificēšanā, pārkāpjot Kriminālprocesa kodeksa normas un piemērojot fiziskās un morālās ietekmes pasākumus personām, uz kurām attiecas izmeklēšana.
Tikai par 12 tiesas instanču pārbaudītām un izskatītām lietām tika arestēti 388 cilvēki, no kuriem 324 tika nošauti, personīgi Mališevs falsificēja lietas materiālus par 120 cilvēkiem.
Piemēram Pello K.D. lietā bija iesaistīti 43 cilvēki, no kuriem 36 tika nošauti, personīgi Mališevs viltoja apsūdzības lietas materiālus par 4 cilvēkiem;
Renca lietā bija iesaistīti 85 cilvēki, no kuriem 70 tika nošāva, personīgi Mališevs viltoja apsūdzības lietas materiālus par 38 cilvēkiem;
Sandera lietā bija iesaistīts 61 cilvēks, no kuriem 60 tika nošāva, personīgi Mališevs viltoja apsūdzības lietas materiālus par 7 cilvēkiem;
Šmeļcera lietā bija iesaistīti 44 cilvēki, no kuriem 43 tika nošauti, personīgi Mališevs viltoja apsūdzības lietas materiālus par 9 cilvēkiem;
Koļdaras lietā bija iesaistīti 26 cilvēki, no kuriem 13 tika nošauti, personīgi Mališevs viltoja aresta dokumentus par visiem 26 cilvēkiem un nopratināšanas protokolus par 4 cilvēkiem utt.
Mališevs, kurš tiek nopratināts 1955. gada 26. augustā un 1956. gada 19. jūlijā, atzina savu dalību konkrētu lietu viltošanā un apstiprināja NKVD 3. nodaļas Novosibiras apgabala aparāta izmeklēšanas kriminālmetodes. Tā laika Mališeva tiešie priekšnieki, Edenbergs un Ivanovs, tika arestēti un saukti pie kriminālatbildības.
No iepriekš ziņotā es virzu izskatīšanai jautājumu par MališevaNikolaja Evgeneviča piesaistīšanu partijas atbildībā. (!!!un tas viss pēc 120 nevainīgu un iznīcinātu cilvēku identificēšanas, pamatojoties uz «viltus» dokumentiem, ko izveidojis Mališevs!)
PIELIKUMS: Mališeva nopratināšanas protokolu kopijas uz 9 lapām.
Rietumsibīrijas apgabala militārā prokurora palīgs, pulkvedis Čurļajevs nopratināja zemāk pieminēto ievērojot Kriminālkodeksa 9. pantu. 162-168 UPK.
Mališevs Nikolajs Jevgenevičs, dzimis 1916.gadā.
Jautājums: Vai Jūs esat strādājis Novosibirskas apgabala UNKVD, ja esat, tad kad un kādā amatā?
Atbilde : 1937. gada februārī mani pieņēma darbā Novosibirskas apgabala UNKVD birojā un nosūtīja uz Novosibiras apgabala NKVD starppilsētu skolu, atrodas Novosibirskas skolā. Skolā es mācījos līdz 1937. gada rudenim, pēc tam – lai izietu operatīvo-čekistu praksi, tiku nosūtīts uz Kamenskas opersektoru Rietumu-Sibīrijā, bet 1937. gada beigās, lai turpinātu praksi tiku pārcelts un Novosibirskas reģiona UNKVD, kur tiku iecelts par trešās nodaļas pagaidu darbinieku, sākotnēji pirmās nodaļas, kur priekšnieks bija Parfenovs un viņa vietnieks Malozovskis.
Malozovskis Anisims Vuļfovičs – UNKVD NSO 1-ās nodaļas 3-ās daļas priekšnieka vietnieks
vēlāk tika pārvietots uz to pašu amatu ceturtajā nodaļā (“baltiešu nodaļu” aut.piezīme.), kur nodaļas priekšnieka amatu ieņēma Edenbergs
Edenbergs Otto Juganovičs – UNKVD NSO 4-ās nodaļas 3.daļas priekšnieks. 1955. gadā viņam tika piespriests piecu gadu sods darba nometnē, bet tiesas zālē viņu amnestēja.
Šajā, tas ir, 4-jā nodaļā bija līdz 1939.gada sākumam. No 1939.g. līdz 1941.gadam strādāja dažādās daļās, bet vis tajā pašā trešajā daļā, kur priekšnieks bija Ivanovs Fjodors Nikolajevičs.
Ivanovs Fjodors Nikolajevičs – VRID 3-ās nodaļas priekšnieks. 1955. gadā viņam tika piespriesti 10 gadi darba nometnē.
No 1941. līdz 1942. gadam viņš strādāja par NKVD izmeklēšanas nodaļas izmeklētāju, vēlāk tika pārcelts no izmeklēšanas darba uz operatīvo darbu vecākā operatīvā virsnieka amatā, tur arī viņš bija nodaļas priekšnieka vietnieks, vēlāk arī operatīvās daļas nodaļas priekšnieks, operatīvajā daļā bija līdz 1946.gadam. 1946.gadā tika iecelts par 5-ās nodaļās priekšnieka vietnieku, un vēlāk par 7-ās nodaļas priekšnieka vietnieku, kur nostrādāja līdz 1955.gada janvārim. Kopš 1955.gada janvāra strādā Milicijas departamentā par pretzādzību nodaļas vadītāju – “OBHSS”
Jautājums : Pastāsties, kas Jums ir zināms par nopietnajiem sociālisma likumu pārkāpumu faktiem no Novosibirksas apgabala UNKVD darbinieku puses, veicot padomju pilsoņu arestus un izmeklējot viņu lietas?
Atbilde: Kad es atnācu uz dienestu Novosibirskas reģiona UNKVD 3. nodaļā, tas bija 1937.gada novembrī, tajā laikā tika veikti padomju pilsoņu masveida aresti, turklāt aresti tika veikti nevis uz kādu izmeklēšanas vai operatīvo pierādījumu pamata, kas dotu iemeslu pieņemt, ka arestam pakļautā persona ir veikusi kādu noziegumu, bet gan uz kopējo sarakstu pamata (!!!), kurus sastādīja nodaļu vadītāji un parakstīja daļas vadītājs Ivanovs un apstiprināja Biroja vadītājs. Saskaņā ar šiem sarakstiem no reģiona prokurora tika saņemti arestu orderi. Pēc tam, pamatojoties uz sarakstu, izsniedza orderus un personas, kas iekļautas sarakstā, tika arestētas. Tajā laika posmā 3-ā nodaļa veica masveida arestus, tā sauktie “ļiņeinie”, kura būtība bija tāda, ka katras daļas nodaļa bija iesaistījusies noteiktas valsts piederības apcietinājumos: tā pirmā filiāle, kurā bija Parfenovs un Malozovskijs — nodarbojās ar vāciešiem un personām, kas saistītas ar Vācijas konsulātu, kas pastāvēja Novosibirskā, un personām, kuras kādu iemeslu dēļ kādreiz bija bijušas Vācijā.
Otrā nodaļa, kur priekšnieks bija Bejmans (notiesāts), šī nodaļa nodarbojās ar ķīniešu, korejiešu un personu, kas ierodas no Harbinas arestiem, tas ir, Austrumu valstiskās piederības un ar tām saistītās personas.
Trešā nodaļa – priekšnieks bija Šestovickijs, nodarbojās ar poļiem un personām kas saistītas ar viņiem, tas ir, “POV”.
Ceturtā nodaļa – nodaļas priekšnieka amata izpildītājs bija Edenbergs, šī nodaļa nodarbojās ar baltijas valstu izcelsmes iedzīvotājiem: latviešiem, lietuviešiem un igauņiem.
Ar kādām personām nodarbojās piektā nodaļa es neatceros un to kurš tur bija priekšnieks esmu aizmirsis.
Sestajā nodaļā, priekšnieks bija Konnovs, nodarbojās ar kulakiem, bijušajiem cara armijas un baltās armijas virsniekiem, kā arī veica izmeklēšanas pret “ROVS” dalībniekiem.
Pirmo laika periodu, tas ir, no 1937. gada novembrim līdz 1938. gada februārim, es strādāju pirmajā nodaļā pie Parfenova, un pēc tam tiku pārcelts uz otro, precīzāk, uz ceturto nodaļu pie Edenberga, kur es strādāju no 1938. gada februāra līdz decembrim.
Laika posmā ko strādāju nodaļā Edenbergs, pēdējās dažas reizes ar cietiem operatīvajiem darbiniekiem: Grigorjevu, Nepomjašimu un Trubinskisūtīja uz Novosibirskas pilsētas adresēm lai identificētu tās personas ar kurām strādāja šī nodaļa, tas ir, latviešus, lietuviešus un igauņus.
Nepomjašijs Aleksandrs Ivanovičs — NKVD KRO 3. daļas 4. nodaļas virsnieks par NSO 1937.-1938.g.
Šādā veidā noskaidrotās personas tika iekļautas sarakstos norādot to uzvārdu, vārdu un tēva vārdu, dzimšanas gadu, darba vietu un adresi, šos sarakstus nodeva Edenbergam, ko vēlāk ar šiem sarakstiem darīja Edenbergs es nezinu.
Jautājums : Ar kādu nolūku tika vāktas liecības par lietuviešiem, latviešiem un igauņiem?
Atbilde : Kā es atceros, toreiz Edenbergs teica, ka mūsu nodaļa nodarbojas ar šīm personām, tāpēc mums ir jāzin, cik daudz ir šādu personu un ko tās pārstāv.
Jautājums : 1941. gada 8. maijā Jūs šī jautājuma sakarā savā liecībā norādījāt, ka visi reģistrētie latvieši, lietuvieši un igauņi bija iekļauti sarakstos, lai tos apcietinātu, pēc tam šīs personas tika arestētas. Sakiet, vai šīs liecības atbilst patiesībai – no 183 1. sējuma numurs 1591 pēc apsūdzības pret Ivanovu F.N. Ja ta atbilst patiesībai, tad kā Jūs izskaidrosiet to, ka tagad Jūs sniedzat savādāku liecību kā iepriekš?
Atbilde : Manis nolasītās liecības no 1941.gada 8.maija atbilst patiesībai un es to tagad apstiprinu, bet tai pat laikā vēlos precizēt, ka personu saraksti, ko mēs noskaidrojām mēs nodevām Edenbergam un daļa šo personu pēc kāda noteikta laika tika arestēti. Vai tika veikta jelkāda pārbaude un vai bija kādi kompromitējoši dati par šīm personām es nezinu. Balstoties uz šiem datiem Edenbergs par arestu sarakstā norādīja ailē – “kompromitējoši materiāli” – “pārbēdzējs” – “dzīvojis ārzemēs” vai “noskaņots pret padomju varu”, man arī nav zināms. (aut.piezīme. visi Novosibirskas apgabalā 1937.gadā dzīvojošie baltieši vecumā līdz 20 gadiem, automātiksi tika iekļauti ailē “dzīvojis (-usi) ārzemēs”, tāpēc ka viņi visi bija dzimuši Cara laikā Baltijas valstīs: Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kas tolai bija Krievijas impērijas guberņas. )
Jautājums : Turpiniet savas liecības par sociālistisko likumu pārkāpumu faktuiem.
Atbilde : Kā jau iepriekš minēju, tajā laikā notika masveida padomju pilsoņu aresti, personīgi es, naktīs uz orderu pamata arestēju pa 2-3 cilvēki. Šo masveida arestu veikšanai tolaik tika piesaistīti arī atsevišķas NKVD vienības un viss personīgais UNKVD sastāvs. Šo lietu izmeklēšana tika veikta vienkāršotā veidā, visa izmeklēšana tika pakārtota lai arestētais sniegtu liecības par savu piederību kontr-revolucionārā organizācijā. Netika vākti nekādi objektīvi materiāli ar mērķi pārbaudīt apsūdzošās liecības, pārvaldes un nadaļu vadība prasīja lai pēc iespējas īsākā laika periodā tiktu pabeigtas iespējami vairāk lietu.
Mūsu nodaļas arestētās personas, Edenbergs sadalījas uz katru izmeklētaju pa dažiem cilvēkiem un viņš mums deva norādi, ka visas arestētās personas ir kautkādas kontrrevolucionāras kustības biedri, viņš kādu no arestētajām personām, kas mums tika nodotas izmeklēšanai, nodēvēja par kotrrevolucionārās grupas vadītāju vai par cilvēku vervētāju, turklāt viņš citreiz deva atsevišķus kādu kontrrevolucionāru organizāciju dalībnieku nopratināšanas protokolus, un atbilstoši Edenberga norādēm un viņa dotajiem nopratināšanas protokoliem, mēs izmeklētāji, bijām spiesti no arestētajām personām iegūt atzīšanās liecības par dalību kontrrevolucionārā grupā.
Ja arestētie nesniedz mums nepieciešamās liecības, tad pret šādām personām tika pielietots fizisks spēks, tika piemērotas “izstāvēšanas”, tas ir, arestētie tika nostādīti uz kājām izmeklētāju kabinetā un stāvēja tik ilgi kamēr nesniedz atzīšanās liecības. Cik ilgi viņiem nācās stāvēt kājās, šobrīd es pateikt nevaru. Šī metode toreiz bija plaši izmantots pārvaldē un nodaļās, es pats arī biju arestētajiem piemērojis “izstāvēšanas”, tiem kuri nevēlējās sniegt liecības par savām kontrrevolucionārājām darbībām.
Bez šīs metodes, tika plaši izmantots arī tā sauktais «konveijers», tas ir, nepārtraukta aizturētās personas nopratināšana. Aizturētais “konveiera” nopratināšanas laikā, pie izmkletāja kabinetā uzturējās vairākas dienas. Sākumā kad sāku strādāt man personīgi nācās nomainīt izmeklētājus kas devās atpūtā, es ar arestētajiem kabinetā pavadīju visu nakti, ar uzdevumu arestētajam neļāut atpūsties ilgāk par izmeklētāja noteikto laiku. (aut. Piezīme. Par konveiera nopratināšanu Novosibirskas UNKVD lasiet šeit.) Atceros ka “konveiera” nopratināšanas laikā vairākas reizes nācās nomainīt vecāko virsnieku Deevu, kad vinš itkā veica izmeklēšanu Veliderskova lietā, vārdu un tēva vārdu nezinu.
Dejevs Ivans Petrovičs – KRO UNKVD NSO 4-ās daļas 3-ās nodaļas virsnieks no 1937.g. – 1938.g.
No citiem darbiniekiem es biju dzirdējis, ka tolaik arestētie, kuri nevēlējaās sniegt atzīšanās liecības par piederību kontrrevolucionārajai organizācijai, tika no dažu darbinieku puses pakļauti fiziskai vardarbībai, pats personīgi to neesmu redzējis un praktizējis arī neesmu.
Jāatzīmē, ka toreiz daudzās izmeklēšanas lietās nopratināšanas protokoli tika sastādīti bez apsūdzēto klātbūtnes, šādi protokoli, kā likums bija mērķēti uz grupu vai organizāciju vadītajiem. Šādus protokolus es personīgi pārrakstīju pēc Konnova un Parafenova norādes, kā likums šādi protokoli bija viņu rakstīti un koreģēti, bet man viņi lika šos protokolus pārrakstīt tīrrakstā. Atceros, ka šie protokloli bija uz 20-30 lapām. Pārrakstītos protokolus es nodevu Konnovam un Parafenovam, kā viņi dabūja no arestētajiem parakstus es nezinu, šajos protokolos bija arestēto atzīšanās par dalību kontrrevolucinārajā organizācijā un viņu praktiskajām darbībām.
Šādi “visaptveroši” protokoli, kā man zināms, vadība tos sūtīja uz Maskavu. Par kādām lietām un cik daudz es šādus protokolus rakstīju, es šobrīd neatceros. Uz šiem visaptverošajiem protokoliem es savu parakstu neesmu licis, tāpēc, ka autors nebiju es, bet gan kāds cits, kāds no priekšniecības darbiniekiem.
Turklāt tajā laikā, cietumu kamerās ieslodzītie tika pakļauti “apstrādei” no kameras aģentūras puses, kā rezultātā liela daļa arestēto , kurus izsauca uz nopratināšanu, sniedza vainu apstiprinošas liecības bez fiziskas vardarbības par savu dalību kontrrevolucionārajā organizācijā.
Jāatzīmē, ka lietas kuras toreiz mēs izmeklējām pret arestētajām personām, tās neviens nelasīja, tā kā, šīs lietas bija paredzētas izskatīšanai troikā, bet realitātē lietas troikā netika izskatītas, troikā izskatīja tikai pavēstes, kuras sastādīja daļu un nodaļu vadītāji, un troikā par tām ziņoja UNKVD sekretariāta darbinieks Iļinims, vēlāk Omskas apgabala UNKVD izmeklēšanas daļas priekšnieks. Es to apgalvoju, jo pats personīgi veicu izmeklēšanu un lietas no nodaļas tika nogādātas vadībai tikai lai parakstītu vainu apstiprinošu spriedumu, piedevām es nevienu reizi vien personīgi novēroju kā Iļins devās uz “trojku” ziņot tikai ar pavēstēm, lietas viņam līdzi nebija.
Iļjins Nikolajs Vladimirovičs – UNKVD NSO 8-ās nodaļas virsnieks.
Iepriekš minētie fakti par sociālistisko likumu pārkāpumiem radīja apstākļus nepamatotā nevainīgu cilvēku apsūdzībām.
Izmantojot šo kļūdaino NKVD darba sistēmu, daži trešās nodaļas darbinieki izturējās patvaļīgi pret padomju iedzīvotājiem, apzināti ieslodzīja cietumos nevainīgus cilvēkus un noformēja uz viņiem lietas kā uz kontrrevolucionāras kustības dalībniekiem, tā piemēram Edenburgs apcietināja pilsoni Macuri, viņas vārdu es neatceros, neveicot izmeklēšanu par viņu uzrakstīja izziņu kā par nacionālistiskās kustības grupas dalībnieci un nosūtīja izskatīšanai uz Īpašo NKVD PSRS sapulci. Uz šīs izziņas pamata Macure tika notiesāta uz 10 gadu brīvības atņemšanas. Kad pirmo reizi specnodaļa formēja tā pieprasīja no 3-ās nodaļas Macures lietu, tikai tad noskaidrojās, ka pret Macuri lietas nav un ka viņa nekad nav bijusi kontrrevolucionāras kustības dalībniece, viņa bija slepana UNKVD darbiniece un viņa Edenbergu izmantoja kā kameras aģentu. Atceros, ka uz Maskavu tika sūtītas telegrammas par nepareizu Macures apcietināšanu un es vēlāk pieņēmu lēmumu atbrīvot viņu no cietuma kā Edenberga nepareizi apcietināto.(aut.piezīme. Edenbergs imantojot dienesta stāvokli, dzīvo ar aktrisi I.K. Macuri cietumā, kur viņa bija iekšējais kameras aģnts. Kad Macure palika stāvoklī, Edenbergs nolēma no viņas atbrīvoties uzrakstot izziņu. I. Macuri atbrīvoja jo izrādījās, ka pret viņu nav ierosinātas lietas)
Sociālistisko likumu pārkāpumus veica arī citi darbinieki, bet es viņus šobrīd nevaru atcerēties.
Protokols no maniem vārdiem ir sastādīts pareizi, esmu to izlasījis.
MALIŠEVS.
Nopratināja: ZAPSIVA KARA PROKURORA palīgs, TIESAS PULKVEŽLEITNANTS ČURĻAJEVS (Paraksts)
Kopija pareiza: SIBVO KARA PROKURORA PALĪGS TIESAS PULKVEDIS PAŅINS (Paraksts)
NOPRATINĀŠANAS PROTOKOLS
1956.gada 19. jūlijā
Novosibirskā
Es, UKGB pie SM PSRS Novosibirskas apgabala izmeklēšanas nodaļas izmeklētājs, leitnants Korčemkijns, nopratināju liecinieku,
Mališevu Nikolaju Evgeneviču, dzimis 1916.gadā
dzimtais ciems Vošinskas, Vožegotskas rajona, Vologotskas apgabals, krievs, PSRS pilsonis, ar vidējo izglītību, no 1940.g. KPSS loceklis, netiesāts, kopš 1937.g. līdz šim brīdim strādā NKVD – NKGB – MGB – MVD struktūrās. šobrīd – OUM nodaļas priekšnieks, dzīvo Novosibirskā, Serebrennkovskas ielā 20, dzīvoklis 59a.
Pratināšnas uzsākta 14:00, noslēdzās 17:00
Liecinieks Mališevs par atbildību no atteikšanās sniegt liecības un par
un par RSFSR Kriminālkodeksa 91. panta pirmās daļas, 95. pantu par apzināti sniegtu nepatiesu liecību.
brīdināts (Mališevs)
Jautājums: Kur un kāda amatā Jūs strādājāt 1937.gada beigās?
Atbilde: 1937.gada sākumā tiku uzņemts Novosibirskas MKŠ NKVD 2 gadu programmā. Būdams kursants, 1937.gada tiku nosūtīts strādāt uz Novosibirskas apgabala UNKVD, kur strādāju par Novosibirskas apgabala UGB UNKVD pagaidu operatīvā virsnieka pienākumu izpildītāju.
Jautājums: Vai Jums nācas piedalīties lietu izmeklēšanā laika posmā no 1937.g. – 1938.gadam?
Atbilde: Jā, nācās. Es strādaju 1-ās daļas 3-ā nodaļā, kas nodarbojās ar vācu spiegošanas lietu izmeklēšanu.
Jautājums: vai Jūs iepazīstināja ar 1938.g. ieslodzīto Ševa E.E., Kineca, Štrejbeļa, Štoļa, Brema, Geringa, Nikeļa, Kondrata nopratināšanas protokoliem (lieta Nr. 639801, lietas lapas 229-232, 234-236, 238-240, 261-270, 316-317, 338-345) Vai Jūs sastādījāt šos protokolus?
Atbilde: Ar nopratināšanas lietas Nr: 639801, lietas lapām 229-232, 234-236, 238-240, 261-270, 316-317, 338-345, esmu iepazinies. Šos protokolus es sastādīju personīgi.
Jautājums: Uz kādu materiālu pamata šie protokoli ir sastādīti? Vai tie atbilst patiesībai?
Atbilde:Man nebija nekādu materiālu, kas apstiprinātu aizturēto personu noziedzīgās darbības, izņemot materiālus viņu apcietināšanai. Kā jebkurā citā tā laika izmeklēšanas lietā, visiem izmeklētājiem norādes un sakaru shēmas deva nodaļas vadība. Un, protams, arī šajā lietā man tika sniegtas norādes no vadības. Šīs norādes bija vērstas uz saziņu un vervēšanu par „organizācijas” mērķiem un uzdevumiem, par organizācijas biedru „naidīgas darbības” faktiem. Es neatceros personas, kuras personīgi nopratināju šīs lietas sakarā, un visus apstakļus, kādos tika veiktas šīs nopratināšanas, bet no lietas materiāliem ir redzams, ka šie manis rakstītie protokoli ir sastādīti pēc shēmas un nopratināšanas protokola parauga, nevis no apsūdzēto liecībām un tie neatbilst patiesībai.
Jautājums: Ar kādām metodēm Jums izdevās no apsūdzētajiem panākt nepatiesu liecību, patiesībai neatbilstošus nopratināšanas protokolus parakstīšanu?
Atbilde: kopš paša sākuma kad es ierados Novosibirskas apgabala UNKVD 3-ā nodaļā, es saskāros ar UPK normām neatļautu un sociālistikso likumu pārkāpšannas metožu pielietošanu izmeklēšanas laikā. Plaši izmantot „izstāvēšanas”, konveijeru pratināšanas, „apstrāde” kamerā, — tas viss tika izmantots, lai no apsūdzētajiem iegūtu izmeklēšanai nepieciešamo apstiprinošo liecību. Protokoli netika sastādīti no apsūdzēto teiktā, bet bieži vien pat bez apsūdzēto klātbūtnes, jau iepriekš. So izdomāto liecību pamatā bija nevis apsūdzēto liecības, bet gan daļu un nodaļu priekšnieku rīkojumi, tas ir, shēmas no kurām bija nepieciešams ierakstīt protokolos apsūdzības kā arī dati par darba vietu un praktisku darbību „kontrrevolucionārajā organizācijā”. Strādajot 3-jā nodaļa un pildot vadības rīkojumus, arī es no apsūdzētajiem ieguvu melīgas, apstiprinošas apsūdzības. Kopā ar cietiem arī es izmantoju taja laikā „vispārpieņemtās” izmeklēšanas metodes: „izstāvēšanas”, iebiedēšanu, „konveiera nopratināšanu”, rakstīju nopratināšanas protokolus ne no apsūdzēto teiktā. Jau iepriekš minēju, ka manis nopratinātās personas par lietu Nr. 639801, es neatceros, tāpēc no kura un ar kādu metodi es ieguvu liecībās es nevaru pateikt.
Jautājums: Vai vēlaties papildināt savu liecību?
Atbilde: par uzdotajiem jautājumiem man nav nekas piebilstams. Tomēr es vēlos precizēt sekojošo. Būdams jauns un nepieredzējis darbinieks, laika posmā no 1937.g. – 1038.gadam piedaloties izmeklēšanas lietu viltošanā, es patiešām atklāti ticēju vadības norādēm, godprātīgi maldināju sevi par masu represiju nepieciešamību, uzskatot ka ta ir tā laika nepieciešamība, bez jebkāda nodoma.
Protokolu esmu izlasījis, no maniem vārdiem uzrakstīts pareizi. (Mališevs)
Pratināja: UKGB pie SM PSRS NSO SPECNODAĻAS IZMEKLĒTAJS LEITNANTS (KORČEMKINS)
KOPIJA PAREIZA: SIBVO KARA PROKURATŪRAS JUSTĪCIJAS VIRSNIEKS (A.PANINS)
Mališevs netika saukts pie atbildības, izņemot pie partijas atbildības, tāpat kā daudzi citi NKVD darbinieki… Viņiem saglabāja piešķirtās pakāpes, apbalvojumus, diskontētās pensijas, viņu personīgās lietas ir apslepenotas, viņus apglabaja kara kapu labākajās alejās. Bet viņu upuru apbedījumu vietas vēljoprojām tiek turētas stingrā slepenībā.
IZZIŅA
ТАЛОВСКАЯ ТРАГЕДИЯ 